Kas var būt jaukāks par iespēju ar omīti patrakot, paskraidīt, paspēlēties? Nekas! Kas var būt vērtīgāks par laiku, kas pavadīts kopā ar savu lolojumu, „savu mazo sirsniņu”, savu mazbērniņu? Nekas!
Par to mēs vēlreiz pārliecināja Vecmāmiņu klubiņa nodarbībās. Šoreiz nodarbības tēma bija „Manas vecmāmiņas bērnības spēles”. Vecmāmiņas uz laiku atgriezās savā bērnībā. Aizmirsa par sāpošām kājiņām un sirmām galvām. Skrēja, lēca, dziedāja, smējās no sirds.
Šogad Vecmāmiņu klubiņš mēģinās katru nodarbību sākt ar kādu spēli, jo ir jāatbalsta savi mazbērni, kuri aktīvi iesaistījušies projektā Erasmus+ "Learning without Limits" (exploring the potential for learning for all when no limits exist in terms of disadvantage or geography) un ļoti labprāt mācās spēlēt jaunas spēles, lai pēc tam iemācītu tās saviem draugiem no Anglijas, Spānijas, Čehijas, Zviedrijas, Polijas, Bulgārijas.
